Stikla pils.

Vakar bija viena saruna par Latvijas Nacionālo Bibliotēku. Par to, cik daudz tur stikla un cik grūti to uzturēt tīru un skaistu. Tad nu es esmu nonācis pie secinājuma. Ņemot vērā, ka stikla pulēšana ir grūts un ne visai patīkams process, būtu nepieciešami speciāli tīrīšanas līdzekļi. Mani ieteikumi:

1. Tā kā LNB ir Rīgas domes pārvaldībā, uzdot N. Ušakova padomniekam Dzanuškānam izstrādāt pētījumu par NanoŪdens potenciālo lietderību stikla tīrīšanā LNB. Ja gadījumā kādam būs pretenzijas par pētījuma copy-paste kvalitāti, pēc pieredzes varam spriest, ka Dzanuškāna birojs par pētījumu saņemto naudu atdos atpakaļ. Pētījums par brīvu - neslikts ieguvums Rīgas Domes pašvakajam finansiālajam stāvoklim. Atliek vien atrast kādu, kuram būs pretenzijas pret pētījuma kvalitāti. Un tas nu nebūs grūti.

2. Noslēgt līgumu par NanoŪdens piegādi ar MJ Partneri. Tieši ar šo uzņēmumu, jo viņi pagaidām ir vienīgie, kuriem Latvijā ir pieredze ar šādu moderno tehnoloģiju izplatīšanu. Kā zināms, pieredzē ir spēks.

3. Piedāvāt Valsts Ieņēmumu Dienestam iespēju bez maksas tīrīt savu objektu stikla izstrādājumus ar NanoŪdeni, ar iespēju vēlāk līgumu pagarināt. Tāpat vien: lai nodarbojas ar citām lietām, nevis kvalitatīvu NanoTehnoloģiju izplatītāju kontrolēšānu.

Paldies,
Jūsu Vilcēns.

Pasaules bērns

Vienkārši nezinu, kur lai citur cer, ka ziņa tiks pamanīta. Sveicieni uz tiktiešām vienu no tālākajiem punktiem pasaulē.



Pasaules bērns, tu esi un būsi
Cik tālu skriesi, par ko tu kļūsi?
Kilometri - lielums bez svara
Attālumam nekāda nav vara

Pasaules bērns, uzreiz tu man teici
Nav te tava dzīve, prom tu steidzi
Lai ko mēs teiktu, uz priekšu tu traucies
Un teici: par mani nesatraucies

Pasaules bērns, otrā pasaules malā
Vai atpakaļ būsi, vai viss jau ir galā?
Vai sastapt tevi vēl kādreiz mums dots?
Vai palicis kaut kas nepiedots?

Pasaules bērns, vientuļš bez gala
Lai kur tu būtu, kaut pasaules malā
Atceries, tevi šeit kāds gaida
Atceries, mums pietrūkst tava smaida.

Es zinu.

Es zinu, ka kaut kas nav labi. Es jūtu.
Ne velti es nakts vidū pamostos vienā mirklī. Un ne no murga, bet no sajūtas,
...Jo saikne, lai arī tā paliek vājāka, tā nezūd.