otrdiena, 2012. gada 24. aprīlis

Čehijas iespaidi. Īsumā. Personīgie.

Vyškov. Pilsēta netālu no Brno. Klusi, mierīgi. Procentuāli daudz alternatīvās publikas, ka jauki priecēja manas acis. Neko interesantu tur nesadarīju naudas un vēlmes trūkumu dēļ. Visa jaunatne liekas, ka uzturas vienīgajā pilsētas parkā. Žēl, ka nepiebiedrojos :D
Tālāk jau sanāca doties uz Brno. Skaista pilsēta, tikai priekš manis par lielu. Tur gan sanāca vairāk pablandīties. To arī redzējāt iekš bartesters.blogspot.com :)) Pa starpai devos atpakaļ uz Vyškov pakaļ mantām, aizsēdējot tur muldot un nokavēju autobusu :D Čehiem veikali taisās ciet agri un arī transports vēlu nebrauc... Par to detalizētāk:
Atklāju, ka vilciens Vyškov-Brno atiet 22:18. Aizgāju pasēdēt un iedzert alu. Stacijā ar mani čehiski runājās k-ko salietojies čalis. Neko nesapratu. Atbildēju viņam latviski - nezinu vai viņš saprata :D Iekāpu vilcienā, uzzināju, ka īstais. Super. Brno plānoju ierasties ap 23:00 - perfekti paspēšu uz naktsmītni un no rīta uz darbu,, vai ne? Nē! Tiem draņķiem tik vēlu tramvaji vairs nekursē, bet apmēram 2h iet ar kājām un pamodināt kolēģus/istabasbiedrus ar negribējās... Tā nu ķēros pie plāna B - sēdēt visu nakti bārā (mēģinot nosnausties nedaudz) un no rīta braukt uz darbu. Bārs btw tieši tas, kurš pieminēts blogā, tikai cits gadījums. Protams, ka viss negāja tik viegli :D Nu iedzēru alu, pasēdēju... Piegāju atpakaļ pie letes... Parunāju mazliet ar bārmeni (vairāk vai mazāk par alu).  Un tad, maza auguma čehs (vārdu diemžēl neatceros), laikam ieraudzījis manus pēdējos četrus dredus, uzrunāja mani: ''Do you smoke marijuana?''. ''Sometimes'' protams, bet ''not tonight, 'couse i have to go to work in about 4 hours''. Izskatījās apbēdināts :D No rīta aizbraucu ar tramvaju uz mītni, pirms vēl brigāde bija pamodusies (agri tramvaji ir, vēlu nav :/). Nostrādāju, starp citu, bez jebkādām grūtībām.
Nu jā, bet no tā darba mēs atteicāmies uz drīz vien es tiku nosūtīts uz Humpolec. Sadzīvojos konteinerī ar krieviski runājošo Sergeju no Ukrainas... Un izrādījās, ka darbā viņš ir vienīgais ar ko var normāli parunāt - visi pārējie tikai čehiski bliež. Jautri strādāt, nesaprotot, ko priekšnieki no manis grib :D Nu tagad jau gan sāku saprast pamazām... :) Serjoga vispār tāds dīvains čalis, bet vismaz nav garlaicīgi. Sestdien, brīva diena, nolēmām aiziet pa bāriem (piedodiet, ka bartesterī nav ierasktu - info par maz piefiksēts). Bāros booring. Serjoga izdomāja, ka jāiet koļīt sievietes uz kaut kādu diskotēku (izskatās, ka viņam dzīvē tikai divas nopietnas intereses - drāzties un nauda). Nu lab, kas ta man... Arī diezgan sen tomēr celibātā dzīvojos. Ejam, ejam! Un.. bwaaah! Diskotēka pustukša... Serjoga (čehiski runā lieliski!) no bārmenes uzzināja, ka sestdienās nekas prātīgs nenotiek. Ja piektdien agri darbu beigsim, tad laikam iesim vēlreiz :D Jāiečeko ir, kas Humpolecā notiek! Nu jā, iedzērām alu un aizbraucām mājās...
Tas, bērni, pagaidām viss no Čehijas. Gaidiet turpinājumu ;)

:* Čau.

Čehijas iespaidi. Īsumā. Fakti.

Celtnieku tipa konteineris Humpolecā ir jau mana ceturtā dzīvesvieta šeit. Pirmā - koju tipa istabiņa Vyškovā - īpašu ievērību nepelna. Vēl bija istabiņa tajā pašā būdā, kopā ar diviem Latvijas krieviem. Arī nekas īpašs. Bomžatņiks Brno gan bija kaut kas unikāls. Liela telpa bez logiem, bez siltā ūdens, tualete bez durvīm, un uz pieciem cilvēkiem viena rozete. Necilvēcīgi. Darbs arī - Stroika - beigās izrādījās demontāža ar galīgi draņķīgiem apstākļiem. Pēc četru dienu darba, visa brigāde - es, trīs ukraiņi un bulgārs - vienkārši piezvanījām un pateicām, ka tur nedzīvosim un nestrādāsim. Viktors gan labs puika - tajā pašā vakarā atsūtīja mums pakaļ auto, kas mūs nogādāja atpakaļ Vyškovā.
Nu jā. Tagad jau gandrīz nedēļu dzīvoju konteinerī ar ukraini Serjogu. Strādāju plastmasas kanalizācijas trubu rūpnīcā, pa vakariem piehaltūrēju demontāžas tipa darbā, bet ar normāliem apstākļiem. Vispār jau neesmu gluži Humpolecā, bet gan 4km no šīs garlaicīgās mazpilsētas, kura atrodas nekurienes vidū, kaut kur starp Prāgu un Brno. Ar darbu esmu apmierināts, tikai rokas sačakarētas. Bet, kad pieradīšu pie darba, tad būs normāli.
Nav jau nekas daudz ko stāstīt par šito. Ķeršos pie personīgajiem iespaidiem, kuri publicēsies šovakar, nedaudz vēlāk :)