Celtnieku tipa konteineris Humpolecā ir jau mana ceturtā dzīvesvieta šeit. Pirmā - koju tipa istabiņa Vyškovā - īpašu ievērību nepelna. Vēl bija istabiņa tajā pašā būdā, kopā ar diviem Latvijas krieviem. Arī nekas īpašs. Bomžatņiks Brno gan bija kaut kas unikāls. Liela telpa bez logiem, bez siltā ūdens, tualete bez durvīm, un uz pieciem cilvēkiem viena rozete. Necilvēcīgi. Darbs arī - Stroika - beigās izrādījās demontāža ar galīgi draņķīgiem apstākļiem. Pēc četru dienu darba, visa brigāde - es, trīs ukraiņi un bulgārs - vienkārši piezvanījām un pateicām, ka tur nedzīvosim un nestrādāsim. Viktors gan labs puika - tajā pašā vakarā atsūtīja mums pakaļ auto, kas mūs nogādāja atpakaļ Vyškovā.
Nu jā. Tagad jau gandrīz nedēļu dzīvoju konteinerī ar ukraini Serjogu. Strādāju plastmasas kanalizācijas trubu rūpnīcā, pa vakariem piehaltūrēju demontāžas tipa darbā, bet ar normāliem apstākļiem. Vispār jau neesmu gluži Humpolecā, bet gan 4km no šīs garlaicīgās mazpilsētas, kura atrodas nekurienes vidū, kaut kur starp Prāgu un Brno. Ar darbu esmu apmierināts, tikai rokas sačakarētas. Bet, kad pieradīšu pie darba, tad būs normāli.
Nav jau nekas daudz ko stāstīt par šito. Ķeršos pie personīgajiem iespaidiem, kuri publicēsies šovakar, nedaudz vēlāk :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru