piektdiena, 2012. gada 17. augusts

,

Vislabākajās komunikācijās vienmēr ir visvairāk komplikāciju. Tas tāds jau sens secinājums. Vakardiena beidzās ar visai traģiskiem notikumiem, kuru rezultātā mans sirdsmiers ir sačakarēts uz sazin cik ilgu laiku. Bet ko nu par to. Apkopojot visu, kas pēdējā pusotra gada laikā man ir sakritis uz galvas, esmu nolēmis mēģināt atgriezties pie ''don't-give-a-fuck appearance'', kuru atmetu divarpus gadus atpakaļ. Tā tomēr bija vieglāk. :)

Žēl, ka tā sanāca, žēl. Sasodīts. Tiešām atvainošanos jūtos parādā, kaut gan ne viens es pie vainas. Bet nav jau jāmeklē vainīgos...  So, uz [diez vai] redzēšanos. Lai mums veicas. Nodod sveicienus širmovikam un pasaki, ka manu ardesi var dabūt jebkurā laikā ;)

Emocija miermīlīgi izgāzta, drīz gulēt un tad 3dienniekā. Un lai sarga visi svētie, ja kāds iekš Sutas Balss man izdomās pist prātu!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru