Dreams in Digital.

Do you wonder what it' s like

Living in a permanent imagination?

Sleeping to escape reality, but you like it like that

(c) Orgy - Fiction (Dreams in Digital)

Šodiena ir vakardienas turpinājums. Tā nu labrīt, mani lasītāji. Acis - dvēseles spogulis? Pilnībā piekrītu, ja atskaita to, ka neticu dvēselei, vismaz kristietības interpretācijā. Bet nu šoreiz ne par to. Pēdējā laikā acīm un ķermeņa valodai esmu pievērsis pastiprinātu uzmanību, un te nu man ir viens secinājums: Ja acis tiešām atspoguļo izjūtas, tad vairs nepārmetiet man neizlēmību, nestabilitāti, šaubas un neticību. Jo tieši to es pamanu apkārtējos. Neesmu es viens ar šiem mīnusiem. Dažas dienas, pat stundas, radikāli ietekmē acīs atspoguļotās izjūtas. Vispār, pastiprināti pavērojot, es redzu, ka daudzi tieši tādēļ ir nepatiesi pret citiem - patiesība viņos iekšā pārāk bieži mainās, lai tai ļautu ietekmēt dzīvi un apkārtējo cilvēku vērtējumu. Vai tad ne?

Nobeigumam: Uz šo ierakstu mani pamudināja nesen redzētas acis. Konkrēts, labi pazīstams, skatiens, kurš pauda patiesību. Tā brīža patiesību.

Pavasaris.

Sen, sen neesmu te postojis un nu beidzot ir laiks. Nebūs izgāztuvei tipisks ieraksts. Šoreiz nav negāciju - ir tikai pavasaris, prieks un protams arī maza deva skumju. Kā jau pavasarī. Kaut gan līdz šim man katrs pavasaris ir bijis atšķirīgs. Vienmēr notiek kaut kas jauns (šogad arī, protams), bet šogad izjūtas ir tuvu kopijai no cita, nesena pavasara. Vispār, tāpat kā togad, līdz ar sauli un siltumu, manī ir ielijis spēks. Nu nav nekā tāda, ko es nespētu paveikt, NAV! Ir mērķi, kuriem koncentrēties. Pagaidām liekas, ka viss izdodas, neskatoties uz to, ka dažu cilvēku dēļ, uz kuriem nevar paļauties, piemēram ģitārmākslas apgūšana ir aizkavējusies. Vēl viena lieta - man atkal biežāk izdodas satikt tos cilvēkus, kuri mani pozitīvi uzlādē. Kaut gan cilvēki apkārt īsā laikā ir ļoti mainījušies, bet tā bija vairāk viņu izvēle, nevis mana. Tas sen aizmirstais, pozitīvais nemiers, kas neļauj ilgi nosēdēt uz vietas, alkoholu vispār neprasās. Tik bieži gribās vienkārši piezvanīt, izkliegt savu prieku, pateikt paldies Tev, viņiem, jums! Paldies pasaulei! Itkā jau saka, ka mati ļoti labi uzkrāj negatīvo enerģiju, bet man tā pazuda jau pirms matiem :D

Mīlu jūs.

Vēliet man veiksmi un lai SPĒKS ir ar mani! ^^

Sveiciens

Sveiciens manam Jelgavas problēmbērnam.

Neskatoties uz pēdējā laika pozitīvismu, laiku pa laikam prasās izgāzt žulti.

Cik gadi pagājuši. Pieci? Seši? Mana pacietība ir bijusi neizmērojama. Tu nāc un ej, kad vien ienāk prātā. Reti kad no tevis ir bijis iespējams izvilkt sakarīgus paskaidrojumus savai rīcībai. Paciešu, paciešu, cenšos sev ieskaidrot, ka visam ko tu dari un nedari ir loģisks pamats, un iespējams tava rīcība ir pareiza vismaz kaut kādā mērā. Daudz ko esmu sapratis un pieņēmis, daudz esmu savam pašlepnumam pārkāpis. Bet nu jā, redzams, ka tu labāk zini, kad un ko tev vajag. Un ja tev nevajag, tad tu uzspļauj. Necieņa un egoisms. Tie gadi ir tik lēti? Šobrīd tiem vispār vairs nav vērtības? Švaka tev tā vērtību sistēma! Ok, pietiek. Tad man arī nevajag. Pārdots!

P.S. Gaidi ciemos. Braukšu ar paciņu.