Sveiciens manam Jelgavas problēmbērnam.
Neskatoties uz pēdējā laika pozitīvismu, laiku pa laikam prasās izgāzt žulti.
Cik gadi pagājuši. Pieci? Seši? Mana pacietība ir bijusi neizmērojama. Tu nāc un ej, kad vien ienāk prātā. Reti kad no tevis ir bijis iespējams izvilkt sakarīgus paskaidrojumus savai rīcībai. Paciešu, paciešu, cenšos sev ieskaidrot, ka visam ko tu dari un nedari ir loģisks pamats, un iespējams tava rīcība ir pareiza vismaz kaut kādā mērā. Daudz ko esmu sapratis un pieņēmis, daudz esmu savam pašlepnumam pārkāpis. Bet nu jā, redzams, ka tu labāk zini, kad un ko tev vajag. Un ja tev nevajag, tad tu uzspļauj. Necieņa un egoisms. Tie gadi ir tik lēti? Šobrīd tiem vispār vairs nav vērtības? Švaka tev tā vērtību sistēma! Ok, pietiek. Tad man arī nevajag. Pārdots!
P.S. Gaidi ciemos. Braukšu ar paciņu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru