Pavasaris.

Sen, sen neesmu te postojis un nu beidzot ir laiks. Nebūs izgāztuvei tipisks ieraksts. Šoreiz nav negāciju - ir tikai pavasaris, prieks un protams arī maza deva skumju. Kā jau pavasarī. Kaut gan līdz šim man katrs pavasaris ir bijis atšķirīgs. Vienmēr notiek kaut kas jauns (šogad arī, protams), bet šogad izjūtas ir tuvu kopijai no cita, nesena pavasara. Vispār, tāpat kā togad, līdz ar sauli un siltumu, manī ir ielijis spēks. Nu nav nekā tāda, ko es nespētu paveikt, NAV! Ir mērķi, kuriem koncentrēties. Pagaidām liekas, ka viss izdodas, neskatoties uz to, ka dažu cilvēku dēļ, uz kuriem nevar paļauties, piemēram ģitārmākslas apgūšana ir aizkavējusies. Vēl viena lieta - man atkal biežāk izdodas satikt tos cilvēkus, kuri mani pozitīvi uzlādē. Kaut gan cilvēki apkārt īsā laikā ir ļoti mainījušies, bet tā bija vairāk viņu izvēle, nevis mana. Tas sen aizmirstais, pozitīvais nemiers, kas neļauj ilgi nosēdēt uz vietas, alkoholu vispār neprasās. Tik bieži gribās vienkārši piezvanīt, izkliegt savu prieku, pateikt paldies Tev, viņiem, jums! Paldies pasaulei! Itkā jau saka, ka mati ļoti labi uzkrāj negatīvo enerģiju, bet man tā pazuda jau pirms matiem :D

Mīlu jūs.

Vēliet man veiksmi un lai SPĒKS ir ar mani! ^^