Ņemot vērā, ka šodien atkal sanāca mazliet vairāk padomāt par dzīvi, un attiecīgi protams iekulties skumjā noskaņojumā, radās ideja sarakstīt kādu daļu materiāla Dzejas Zvejai. A vot huju! Nesaprotu, kas atkal notiek. Kāda popandosa pēc man atkal ir radošais apsīkums. Itkā dzīve ir atkal pieņēmusi normālus apveidus, arī patīkamu [un ne tik patīkamu] emociju pēdējā laikā ir bijis daudz. Bet nu nenāk man pa rindiņām tās emocijas šonakt. Tieši tādēļ arī tagad te drukāju, jo neskatoties uz to, ka nesanāk, rakstīt gribās pēc velna! Ja šitā turpināsies, tad iespējams nāksies pēdējā brīdī atsaukt savu dalību no Zvejas. Vienkārši nekas neiet uz priekšu. Vispār dzīvē arī kaut kāds STOP. Ja neskaitas pāris jaunas idejas [apšaubāmas kvalitātes] un apņemšanās [grūti realizējamas], viss ir atkal iegājis rutīnā. Un vispār tā kā ''pārlekt pāri savai dirsai'' nekad nav bijis tas, ko mēģinu darīt. Laikam pamēģināšu, jo tad vismaz garlaicīgi jau nu točna nebūs :D
Njā, pat te man nekas sakarīgs nerakstās. Noskatīšos vēl kācu Californication epizodi un mēģināšu pagulēt. Iespējams.
K. Čā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru