Sākums.

Pirmais posts šajā brīnišķajā izgāztuvē. Tādēļ jāsāk ar kaut ko vismaz daudzmaz pozitīvu vai ne?
Un kas mums tāds pozitīvs ir? Jauns gads, jaunas cerības. Vispār man jau pašam šis gads jau ir nesis lielas izmaiņas dzīvē. Atteicos no darba (muļķis ne, šajos laikos :D ), meklēju jaunu mājvietu kopā ar baru traku cilvēku. Vairāk fiziska un emocionāla prieks, sakārtotāka iekšējā pasaule, bla bla bla.
Jums jau apnika? Nu man diļi pajāt, bet... Man jau pašam mazliet piegriezās šitās tukšības jums klārēt. Tāpēc pievērsīsimies tēmai ''Kādēļ vecs telefons ir labāks nekā jauns''. Te nu bija. 1. janvāra rītā, kā jau vairums nodzērušās tautas, devos māju virzienā. Ne gluži piedzēries, bet nu arī ne gluži stabils (impossiBĻE). Kā nu gadījies, kā ne - ņēmu un atslēdzos savā mīļajā 10. tramvajā. Da nekas neparasts. Tikai pamodos es no tā, ka man apkārt urāls x3 un k-ko sāk betonēt. Nepateikšu gluži ko, jo mani visai maz interesēja, ko šie man tur čakarē prātu, bet gan kā lai nesāpīgāk tiek ārā no šīs gandrīz katram latvju bāleliņam zināmās situācijas. Protams, ar šiem dzīvniekiem nekas neiet gludi un viegli. Sašņorēja mani aiz drediem un aizvilka uz tuvējiem krūmiem gopīt. Un tur nu viņiem sanāca megafail, jo manu Nokia 3310 pat vipagrimušākais tās kultūras atkritums neņems. Izkratīja beigtos tarakānus no mana maka, kurš liekas ir vecāks par mani, pamatīgi nočortojās un aizpisa taisni. Tā viņiem arī vajag, hell yeah!

Paldies par uzmanību. Buenos nočēēēs!