''[2012.04.26. 23:42:49] ***: draugi uz muuzhu?''
Šis teksts skype netieši mani pamudināja uz šo ierakstu.
Šis nav depresīvs ieraksts. Man ir reti labs garastāvoklis un jūra domu atklāsmju.
Ikviens no mums taču kaut reizi ir kādam solījis mūžīgu draudzību. Vai arī pats saņēmis šādu solījumu. Vain ne? Bet vai tas vispār ir iespējams? Teikšu, ka nē. Cilvēka dzīve tomēr ir pārāk gara un mainīga. Mainās dzīvesvieta, darbs, viedokļi, intereses, apkārtējā vide, tātad arī domubiedri un draugi. Vai ir iespējama mūžīga uzticēšanās un sapratne? Arī ne! Katram tomēr pirmajā vietā būs savas intereses un vēlmes. Un agrāk vai vēlāk savtīgās intereses vai kāds iedomāts apvainojums ņems virsroku. Vai kāds skauģis vai nelabvēlis pieliks savu roku.
Tas, kurš solīja palīdzību, negribēs palīdzēt un pildīt pat visvienkāršākos lūgumus. Tas, kurš solīja mūžīgu atbalstu - novērsīsies. Uzticības persona nodos.
Vai es tāpēc ieteikšu noliegt jums draudzību? Noteikti nē. Izbaudiet. IZBAUDIET, kamēr draudzība ir. Ceriet, ka tā tomēr būs mūžīga. Tas ir ceļš uz vismaz mirklīgu laimi. Jo viens tu neesi nekas.
-Ar cieņu, jūsu [pagaidām] draugs -Vilcēns
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru