Pamodos agri. Ir trīs brīvas stundas un čupa ar atmiņām un emocijām. Tā nu šorīt manā galvā ir tāds jauks pasākums kā 2009. gada Sutas Balss.
Dažas dienas klusa prieka un iekšēja miera, patiesas laimes. Ietinies apmetnī, nosalis, lēni sūcot alu. Guļot zālē un skatoties zvaigznēs. Romantika? Ne vella. Kaut kas patiesāks un dziļāks. Īsta draudzība. Nekas un nekad nebūs labāks un skaistāks par sirdsmieru pie dabas ar tuvākajiem cilvēkiem apkārt. Dalīšanās visā un [gandrīz] ar visiem. Jautrība un atbalsts. Jaunības trakums. Tā lieliskā sajūta, ka visa pasaule ir pie kājām un jūra nesniedzas pat līdz ceļiem. Nekad neiztrūkstošā šoseju iekarošana pirms un pēc. Tā lēni un mierīgi. Viens no pasākumiem, kuriem no sākuma līdz pašām beigām apkārt bija miers un laime. Viens no retajiem pasākumiem. Itkā tagad skumji, bet atceroties, es jūtos laimīgs. Kaut kas no tā visa ir zudis, bet...
... Es esmu bagāts, jo man ir atmiņas.
-Jūsu Vilcēns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru